skaņu nevar bāzt vienā maisā ar kinestētisko uztveri. es arī pēc klasiskā dalījuma esmu tipisks audiālais cilvēks.

vispār šis jautājums man radās tīri praktiski - ko tu atceries no reklāmas klipa, bildi (kustību) vai izrunāto joku; vai tu mākslas grāmatā apstāsies pie vienīgā atvēruma ar tekstu vai tikai skatīsies bildes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaņa bija domāta tādā veidā, ka nevis vienkārši dzirdi/klausies, ko saka, bet ..klausies/dzirdi kādas sajūtas skaņa rada. esmu kinestētiķis no augšas līdz apakšai.

reklāmas - atceros tikai divas automašīnu reklāmas, kur bija dziesmiņas, kas palikušas atmiņā ar labām sajūtām. nodziedāt varu tikai aptuveni. pārējās vienkārši neatceros vai, ja atceros, tad viņas noteikti ir pārāk daudz reižu redzētas, lai nepiefiksētu. atceros/māku tikai to, ko intensīvi/ikdienišķi lietoju.
mākslas grāmatas - sākumā skatīšos tikai bildes. sākot no beigām. tekstu lasīšu tikai tad, ja patiks grāmatas papīra smarža, bildes būs atbilstošas manam noskaņojumam un ja būs tuvumā/saistīta ar man tīkamajām bildēm.
pirms pāris gadiem nopirku krievu valodā žurnālu arhiķetura i dizain v baļtjije [vai kaut kā tā]. atvēru - aiztaisīju - izmetu. un tikai tāpēc, ka atverot to žurnālu drausmīgi smird. tagad tam žurnālam eju ar līkumu.

nu tā. piešpļaudīju Tev cibu. :))

(Reply to this) (Parent)