pirmkārt, nav neviena kas grauztu, jo ik pa laikam kaut kur aizbraucu vai pārvācos un nevēlos dzīvniekam to pašu likt darīt.
otrkārt, par to `izmisīgo vientulību` atceros tikai brīžos, kad izlienu no darbu darbu darbu kaudzēm, kurās slēpjos un `atpūšos`, kas ir ~mēnesis gadā.

turklāt - nezinu kādā sakarā sarakstīju visu šito - agrs rīts? , bet atbilde laikam ir nē.