refleksija par mazo lietu |
[Sep. 1st, 2007|12:53 am] |
kā jau pienākas izbraucienam, arī šis labi dziedē sirdsēstu uzplēstās brūces un citu šņagu. tikai vakaros, mājās, pēc dažām glāzēm dzērienu, uzmācas t.s. sentimental mood.
bet tad var kvalitatīvi ieķiķināt par dienas detaļām. šodien lielā shopping spree pauzītē stāvēju på plattan un krāmējos pa iepirkumiem, kad izdzirdēju džungļu tipa gaviles turpat uz trepītēm. bariņš jauniešu ūjinot uzmundrināja vienu atsevišķu jaunieti, kurš acīmredzami bija zaudējis derībās. viš izmetās līdz apenēm un zeķēm (apenes glītas, zeķes baltas), apskrēja riņķi ap laukumu un iemetās strūklakā. lieki piebilst, laiks bija vēss.
turpmāk derības slēgšu nevis automātiski uz saldējuma kasti vai šampanieti, bet gan skrējienu apenēs apkārt kongresnamam un lēcienu strūklakā. |
|
|