visi rīgas cibiņi kā viens šonakt piedzīvojuši skaistu negaisu. tikmēr es beidzot svētlaimīgi gulēju, rūdis arī, un izsmalcinātā rīta spīdzināšana nenotika. rūda rīta rutīna parasti ir tāda: 6:30 noraujam vismaz vienu aizkaru, atrodam vēl kaut ko plīstošu vai sprādzienbīstamu, ar tā skaļu apstrādi nodarbojamies līdz 7:30. tad dodamies iekost saimniecei kāju pirkstos vai elkonī, kurš nu pagadīsies pa zobam. šo vingrinājumu izpildām kādu pusstundiņu un pēc tam dodamies misijā "nograuzt matus no galvas". kad saimniece ņurdēdama paslēpj galvu zem deķa, mainām taktiku un lienam bučoties un mazgāt samiegoto seju. metam mieru aptuveni pusstundu pirms tam, kad saimniecei jāceļas, lai taču dabū cilvēks kaut mazliet pagulēt.

pēc piecelšanās konstatējot, ka ārā visai stipri līst, gribēju jau ierakstīt cibā (kurā ierakstītais, kā zināms, piepildās), ka pēc 20 minūtēm tā kā lai beigtu līt. lietus pārgāja bez visa ieraksta, un es, līksmi šķiežoties pa peļķēm, minos uz darbu. tur sakolekcionēju trīs komplimentus par dažādām lietām, un neviena no tām nebija saistīta ar eleganto dubļu lāsīšu zīmējumu uz kājām.