es pirms nedēļas jau gandrīz apraudāju savējo, stāvēdama pēc olimpijā pavadītas pusstundas pie riteņu sprādzētavas un nespēdama nevienu no tur esošajiem braucamrīkiem atpazīt kā savējo. tomēr lēni un pamazītēm, no zvaniņa sākot atpazinu gan. tā ka laikam vienā brīdī rodas sajūta: "kā, viņš vēl te ir?"

(Reply to this) (Thread)

eju izskatīt uzlīmju kolekciju! šāds reāli varētu būt mans pirmais cirslīšgājiens ar ričuku :)

(Reply to this) (Parent)