|
Jul. 30th, 2007|03:14 pm |
bruņinieks: kas tu esi?
nāve: es esmu nāve.
bruņinieks: vai nāc pēc manis?
nāve: jau ilgi esmu soļojis tev līdzās.
bruņinieks: to es zinu.
nāve: vai esi gatavs?
bruņinieks: mana miesa baidās, es pats nē.
[nāve: par to nav jākaunas.]
bruņinieks: uzgaidi mirklīti.
nāve: tā jūs visi sakāt. taču es atlaides nedodu.
bruņinieks: tu taču spēlē šahu, vai tiesa?
nāve: kā tu to zini?
bruņinieks: esmu to redzējis gleznās un dzirdējis dziesmās.
nāve: jā, es nudien esmu visai prasmīgs šahists.
bruņinieks: tomēr prasmīgāks par mani tu nevari būt.
nāve: kādēļ tu gribi ar mani spēlēt šahu?
bruņinieks: tā ir mana sirdslieta.
nāve: uz to tev ir tiesības.
bruņinieks: noteikums ir tāds - es palieku dzīvajos, kamēr vien spēju tev turēties pretī. ja pieteikšu tev matu, tu mani atbrīvosi. [vai esam vienojušies?]
bruņinieks: tev tiek melnie!
nāve: tā tas vislabāk piedienas. vai nav tiesa?
(spēles beigas skaties filmā, nespoilošu) |
|