nē, šī diena tomēr nav nodzīvota veltīgi. kamēr ciba bija noklājusies, sarīkoju nelielu travļu martcores laivu žurnālī, pēc cibokausta labākajiem paraugiem. izsūdzēju kreņķus labākajam draugam, tādējādi aiztaupot ļ.cien. un a.god. lasītājiem to nastu. pakavējos pārdomās par to, vai tik manā dzīvē kaut kas nav drusku ačgārni, ja, mammai sūtot naudu, pārskaitījumam rakstu klāt komentāru "tu man skaties, tikai nenojāņo" - kura no mums te kurai ir māte, galu galā? un zanzibārā arī, šķiet, viss ir labi.