kad man ir īpaši nīgrs noskaņojums un skatienam patrāpās bildes, kur kādi pazīstami cilvēki ir smuki sabildēti, es bieži vien nodomāju kaut ko aptuveni tādu - jā, ja mani kāds fotografētu, gan jau sanāktu arī kādas smukas bildes, varētu arī citiem parādīt, un varētu arī nerādīt. (šeit gan uzreiz prasās pēc sarežģītas formulas, lai aprēķinātu izdošanās procentu, jo es neesmu ne īpaši glīta, nedz arī fotogēniska, tātad procents būtu neliels. bet būtu, protams, pēc pamatīgas atlases.) tak parasti, ja pagadās kāds verķis, ar ko bildēt, tad to daru es. man patīk.
un tad vēl ir arī atklāsmes brīži. vakar, piemēram, mūsmājās bija ielavījušies spiegi. viņi staigāja gar futbolplaci, kur mums gāja vaļā mačs 2pret2 (un vēlāk arī 1pret1), un to procesu fotografēja. kad dabūju bildes, vispirms dikti izsmējos, bet tad sapratu, ka varētu stabili ņemt pirmās vietas
madame_silences stulbāko bilžu konkursā. tagad būs man mācība uz kādu laiku. uzmanīgi ar to, ko gribi, a to vēl dabūsi ar.
labāk skatīšos spogulī. tur vismaz var fiksi sašķobīties tā, lai pašai patīk. vot.