|
Apr. 7th, 2017|03:00 pm |
ja viņi brauc pa braucamo daļu, tad esmu pateicīga, ja nemuļļājas un pārvietojas raiti un godīgi rāda pagriezienus kārtīgi vicinoties ar rokām (t.i. paturot to roku kādu mirkli, lai var paspēt pamanīt un saprast, nevis kaut kā nenoteikti novēcinot un viss).
ja brauc pa ietvēm un veloceliņiem, tad es ļoti ceru, ka šķērsojot brauktuvi, piem, pa gājēju pāreju vai pie luksofora, kur var braukt mašīnas, kas griežas pa labi, viņi brauks maksimāli lēni un mierīgi. jo, ja kāds nesas, tad pilnībā pietiek ar to mirkli, kas ir starp galvas pagriešanu pa labi, lai pārliecinātos, ka neviena nav un galvas pagriešanu atpakaļ braukšanas virzienā, lai turpinātu kustību, lai paņemtu kādu ātrumu mīlošu velosipēdistu uz kapota. man ritīgi bail no tā. es pati ar riteni braucu ātri, bet pilnīgi vienmēr, arī kad man ir visas priekšrokas, paturu galvā variantu, ka mani var nepamanīt (es gan to daru arī braucot ar mašīnu, piem, pa galveno ielu un redzot, ka kāds lien ārā no mazākas nozīmes ceļa). sorī, par tik saliktiem teikumiem un daudzajiem komatiem, man drusku nestrādā galva :D |
|