labvakar. man, kā jau parasti, šaušalīgi netīk strādāt, un vēl ir uznācis tāds triviāli domīgs un nostalģisks noskaņojums. tāpēc es te mazliet papļurkstēšu ēterā.

ziniet, es laiku pa laikam palasu veco un arī ne tik veco komrādu žurču pirmsākumus. šīvakara programmā martcores "cibas bērnība". ātri vien noskaidrojās precīzs datums, kad mēs pēdējoreiz esam redzējušies (un futbolā tu, murmuli, vēl dabūsi iekšā ka nemetās! /vicina sīkās dūrītes/) - 2004.gada jūlija beigas. haha.

kāpēc es vispār šovakar lasu senžurčus? tāpēc ka jaunais interneta kantoris mums joprojām (jau kādu trešo dienu) nav atgriezis vaļā portus, dc++ kar zobus vadzī, un man nav meiteņu serčika jaunāko sēriju. es tikai esmu vieglā nesaprašanā, vai tajā kantorī iedomājas, ka mums te tai lauku namiņā garantētais mbit/s (šobrīd uzlecis uz 3 mbit/s) ir vajadzīgs tam, lai tīklu browsētu (lasīt kā "oranžajā tupētu"), bio rio?

un tagad es beidzot zinu, kā saucas mana mīļākā death in vegas dziesma, kuru skaistajā jaunībā™ vakaros pēc veikala slēgšanas klausījāmies m(u)dailē, tajā kas grēcinieku ielā bija. sēdējām trepju galā un šūpojāmies. nē, es tur nestrādāju. es tur gāju tusēt un apreibināties.

grafomāniskā diareja, stop! jāiet gulēt. ar labu. rītu, drošvien, labu :)