nogāju uz kora 20 gadu jubilejas koncertu
nonācu ļ. interesantā situācijā savā galvā
es tur dziedāju kora pirmos ~piecus gadus
šajā koncertā uz skatuves pazinu divus cilvēkus un diriģenti
98% veco dalībnieku es pēdējoreiz redzēju tieši pirms desmit gadiem, kora jubilejā (simtprocentīgu statistiku nojauc misame)
bet pats interesantākais bija ar tiem vecajiem dalībniekiem, ar kuriem man nav nekādu interneta kontaktu
es lieliski zinu, kā viņi smejas (!), goda vārds, smiekli ir pirmais, ko atmiņa uzservē, atceros par viņiem šādas tādas fiškas, mēs esam kopā izdzēruši ļ. daudz ahohola (tas nu reiz ir tas, ar ko nodarbojas koristi), bet vairumam viņu es sitnost neatceros vārdus
vēl bija interesanti no malas paklausīties kordziedāšanu vispār, arī apmēram otrā reize mūžā, un pirmā bija iepriekšējā jubilejā