kamēr jums rīgā bija pilsētssvētki streiča zīmē, man ārpus rīgas streičs lasīja morāli pats personīgi
apmeklēju korporatīvo nometni, kurā bez streiča morāles un copywriting 101 (seja-plauksta, kas drošvien ir zaimošana, bet nu godīgi, neko darīt) uz mums runāja samērā interesants latviešu msjē no pasaules bankas un ārkārtīgi interesants mārtiņš sirmais, tad vēl mūsu komanda spraigā sacensībā uzvarēja prāta spēlēs un dzēra uzvaras kausu sausu, un naktī es ne tikai lecu un tresīju pa deju grīdu, bet arī daudz dejoju uz pontonu laipas nītaures dzirnavu dīķī, tās dažas retās krītošās zvaigznes vērojot, un mazliet džemoju džakuzi (uz bungām, kur tie gadi), līdz kamēr jau krietnā saullēktā paliku last (wo)man standing (pārbaudīju visus pakšus)
pasākuma formāts, salīdzinot ar "mūsu laikiem", ir zolīdi pietjūnēts tā, lai būtu stipri mazāk, ē, lopisks, kas patīkami
tā lūk, es, kas "tiltus aiz sevis nededzinu, viņi paši sadeg", uzturu labas attiecības ar sen izbijušu darbavietu, un man pat ir jauni draugi, vai tas nav skaisti