man jau vispār dzīvē viss pārsvarā patīk, bet sestdienas nakts bija trakoti laba un arī ļ. gara
viss sākās ar braucienu uz izstādes atklāšanu igaunijā, ciemā kaut kur pie peipusa
rīdziniekiem bija saorganizēts autobuss, kas bija ļ. mīļi, un pēc visa igaunijā un ceļā brīnumjauki pavadītā laika visi tādi saguruši tika nakts vidū izkaisīti pa brīvības ielu, līdz siltajā naktī pie brīvības pieminekļa izkāpām mēs, pēdējie pasažieri, mazs pulciņš āgenskalniešu
kā gadījās, kā ne, iegriezāmies aptiekā uz glāzīti tekilas, kā gadījās, kā ne, aizgājām pastaigā līdz ķīpsalai, peldējāmies un gaidījām saullēktu, kā gadījās, kā ne, pie vienas no mazā pulciņa rekvizējām pudeli ruma, laimu un sudraba biķerīšus (goda vārds!) un uzklājām solīdu galdiņu kalnciema kvartālā, un tā līdz sešiem rītā
cik tas ir brīnišķīgi, ka mūsu pilsētā ir vietas, kur var netraucēti un netraucējot peldēties pa pliko ar skatu uz pilsētas panorāmu un kulturāli sēdēt tādā agrā svētdienas rītā ar saviem sudraba biķerīšiem