tā kā fabrikas meitenes dzīves ceļš nav rožu ziedlapiņām kaisīts (kas, starp citu, nav tiesa – ja ceļš uz fabriku ved caur ķīpsalu, tur celiņš ir burtiski nokaisīts kā reiz ar rožu ziedlapiņām, ja vien bankas sētnieks nav īpaši centīgi pastrādājis un viņas noslaucījis)
un vingrošana pulksten piecos darbdienā pretējā upes krastā ir nesasniedzams sapnis
aiz rūgtuma aizgāju skriet pēc kāda gada-ar-astīti pārtraukuma
nav pirmā reize, kad pēc samērā sportiskas ziemas sezonas baigi iedomājos, ka tas atstās kaut kādu pozitīvu iespaidu uz skriešanu
nav pirmā reize, kad secinājums ir viens – huju