es vispār uzskatu, ka dzīvi regulē nejaušas sakritības. īpaši patīkami, ja pozitīvas.

šodien sakrita tādi patīkami sīkumi:

es ne sevišķi gribēju vilkt savu slinko pēcpusi uz pilsētu. bet tomēr aizvilku. tur iegriezos veikalā, kurā parasti nemēdzu iegriezties, ja vien nav īpaša vajadzība pēc kādiem lietuviešu produktiem. slāju starp plauktiem un nevarēju saprast, kāda suņa pēc esmu šajā veikalā. tad ieraudzīju no slimnīcas tikko izrakstīto jaunēkli un viņa māsu, kuri, kā izrādās, bija ceļā pie mums un meklēja kādu našķi ciemakukulim. es iesaucos "tortīti!", un mēs devāmies braucienā uz pasaulē garšīgāko tortīšu ceptuvi, kas atrodas tādu gabaliņu no kuldīgas uz saldus pusi*. tā pie viena arī nosvinējām radiolinka uzlikšanu un cilvēka cienīga interneta parādīšanos mūsmājā.

* šeit vietā ir karodziņa mājiens uz jukums_trakums un beafheart pusi. kad brauksiet ciemā pie krustkaķa, varat nepūlēties vest torti no rīgas :) labāk iebrauciet tortīšu namiņā. un man ir tāda aizdoma, ka namiņa saimnieks ir jukums_trakums radinieks, vai arī pierādiet pretējo.