|
Nov. 26th, 2015|03:57 pm |
Es vienreiz skatījos vecu Padomju Igaunijas filmu, kuru spēju puslīdz baudīt tikai oriģinālvalodā, jo tulkotāju (lasītāju? Tur bija grūti saprast, kas notiek, bija sajūta, ka viņai uz lapas uzlijusi kafija un puses teksta vienkārši vairs nav vai arī lapu vispār apēdis suns) klausoties palika viņas tik ļoti ļoti žēl. Es gaidīju, kad viņa vienkārši publiski austiņās atvainosies klausītājiem un pateiks, ka iet iedzert, jo vienkārši nespēj tikt līdzi filmai.
Ir jau arī ļoti labi, forši keisi, bet tos jau neatceras (kas laikam ir kompliments? Jo tādam arī jābūt sinhr. tulk. - nepamanāmam?) |
|