|
Aug. 4th, 2015|01:05 am |
jā, man briesmīgi žēl, ka es redzēju tikai mazu gabaliņu no vēstures rakstīšanas (t.i +/- 3 dziesmas, no kurām viena bija rakstāmgalds).
un izklausās labi, ka es netiku līdz vecorku anklāvam, jo man šogad telšu dārzā nekādi jaunorki netraucēja. apmetos blakus nejauši satiktiem un ļoti, ļoti, ļoti sen neredzētiem pilsētasbiedriem un nepatīkamākais moments bija, kad 6dien ap pusastoņiem no rīta, kad es gribēju gulēt saldu miegu, viens vispār negulējis pilsētasbiedrs mēģināja izkūņot no blakus telts vienu guļošu pilsētasbiedru, kurš nekur kūņoties negribēja. bet tas viss notika lēni un melanholiski (lai arī nepieklājīgi ilgi). |
|