minipilsētas minisvētki jebšu zivju diena un zemūdens bara lielais vakars dažās saraustītās detaļās:

smagums un nepanesamais vieglums proporcijā uz pusēm. reti gadās, tāpēc īpaši patīkami.

lietuviešu braliukasi, uzrunāti ar "preved, krosavčeg", rēc kā lauvas saulrietā™ un atbild ar "ō, preved, současņeg!"

с утра покурил - весь день свободный, kā sak. eņģītes ieeļļotas, šī piemirstā dzīves patiesība is back in black. nē, šoreiz jau izteiktos zaļā pavasara toņos, jo, raugi:

jūzerpikčā redzamā šalle, kuras es tā alku kādu pusgadu, ir atceļojusi pie manis. par posmu londona - rīga dziļi paklanos chaj (eu, a norēķināties?), par posmu rīga - kuldīga paklanos savas mīļākās latviešu grupas mīļākajam basistam. šalle īpaši efektīga ir, ja apsien ap gurniem (lai uzsvērtu resno pakaļu™, protams). un mana mīļākā latviešu grupa kļūst jo efektīgāka ar katru nākamo koncertu. divi koncerti dienā mani tīri labi apmierina, bet esmu ar mieru arī vairāk.

saulainā ļaužpilnā sestdienā forši iet pa pilsētu pret straumi (haha), izvadāt rīgas viešņu hapii pa lētučiem - tur smieklīgas 30to gadu grāmatas, suvenīru šlipses, krekliņi-džemperīši-sarafāni-vējjakas-vārdsakot-labs-ķēriens - un galvenais ir neņemt nost saulesbrilles. kā teica kaimiņš, kad dīdījos pie dr.green uzstāšanās tiltagala piesaulītē, "atdod man tās saulesbrilles, tu izskaties pārāk diskrēta".

lai arī kādu baudu nesagādātu dundun, muzikālās epizodes nr.1 balva tomēr pienākas grīnu trombonistei mildai par performancīti dienas koncerta skaņošanās sākumā paralēli starpgrupu disenei: "raimonds pauls ierakstā + tā lielzobainā somiete dzied angliski ierakstā + milda improvizē uz trombona pie labi skaļi uzgriezta mikrofona".

un kaut kas pilnīgi pilnīgi neticams - megapasākuma laikā nav izbradāta neviena puķdobe. aizdomīgi. toties šodien ir izplaukusi pirmā narcise un pirmā baltā vizbulīte. dārznieks manī sit plaukstiņas.