vasarā man gadījās būt vienā pasākumā, kur citstarp ar lekciju uzstājās kāds infektologs (ne zināmais superzvaigzne)
un viena no lietām, kas man aizķērās no viņa stāstītā, bija šāda:
vīrusa bīstamība hostam ir burtiski kā ieroči, un ja viņš ir apkrāvies ar piščikiem, tad ir smags un nevar efektīvi pārvietoties
lai efektīvi pārvietotos, piščiki pa vienam vien ir jāmet nost – jo ātrāk jož, jo mazāk piščiku var stiept līdzi
un tā kā vīrusa interesēs ir izdzīvot, viņam labāk noder ātrāk jozt un mazāk piščiku, jo tā var tikt pie jauniem hostiem un turpināt dzimtu (lol), nevis ar visu dzimtu aiziet smilšu kalniņā kopā ar nodzīto hostu
viņa piemērs gan bija ebolas un kovida salīdzinājums, bet būtība paliek tā pati – jo vīruss ir lipīgāks, jo mazāk piščiku viņš var staipīt līdzi, lūk, ebola ir pizģec nāvējoša, tb daudz smagu piščiku, bet sūdīgi līpoša (viss ir relatīvs, protams), jo daudz smagu piščiku
bet tā normāls vīrusa attīstības ceļš ir mest nost piščikus pārvietošanās efektivitātes vārdā
šāda informācija bagāžā mazliet mierina, sekojot šitamte grieķu alfabētam

bet ja par neganti skaisto dzīvē
vakar man bij tas prieks un gods ieiet ieejā
http://klab.lv/users/inese_tk/1212420.html
tas bija ļ. skaisti, un visa diena bija ļ. skaista
savaņģoju vladiņu līdzā par kompanjonu, rīta agrumā izcēlu vēl pālī no gultas un iekrāmēju mašīnā, jo es tagad esmu cilvēks, kurš tā dara, un devāmies spožā pirmajā ziemas dienā manā pirmajā roadtripā
mežā bridām pa cilvēku un zvēru takām, man pa brīžam izdevās labi saslēgties ar mežu, un ļoti novērtēju iešanu ar takuzini, jo tad tiešām var pievērsties meditatīvam flowam un nav jādarbina domāšana par tādām praktiskām lietām kā orientēšanās un tā
kā pirmie dabūjām izmēģināt guļamtīklu siltinājumus, bija brīnišķi, pie kam es savā šamanisko bungu tripā aizgāju (vai nonācu) (vai aizgāju) principā gozēties gaismā, un tas deva lielu siltumu arī no tās puses, reāli gulēju nulle grādos sniegotā mežā un jutos kā tropos
pēc tam mūs garšīgi pabaroja un padzirdīja ar čagas tēju, un puse no kompānijas arī ieleca nopeldēties
un tad es vedu vladiņu uz pirti rīgā, tādas man šoseju ugunskristības
sirdīgi, sirdīgi iesaku, un cik vareni, ka cilvēki tādas lietas dara <3