no kvīkendā piedzīvotā es gribētu atzīmēt to, ka jēkaba nīmaņa oratorijā par torni stradiņos mēs tikām nosaukti vispirms par pašdarbniekiem, un tikai pēc tam, kad jau bija par vēlu, par andergraundu
nav skaidrs, vai tajā brīdī klātesošs bija rīgas ūdenskungs gedra, kurš vispār bija, bet ne visu laiku
userpic: tipa tematisks, cik nu vien varēju

viņgad maijā dikti sniga, tāpēc vingrošanas sezonu parciņā atklājām tikai 15. jūnijā
šogad toties sanāca vēl agrāk par aizviņgadu, 21. maijs rekords, urā, odi arī dāsni pabaroti, jo viņi ir, un viņu ir daudz, un ēduši arī viņi nav nekad
pēc vingrotuves pārvākšanās uz ķīpsalu jau tieši pēc divām nedēļām (akkunks kā mēs dzīvosim tālāk?) šitie pieraksti blociņā mainīsies uz mūžu, jo tur būs savs pagalms ar skatu uz upi, nekāds ne uzvaras parciņš ar šoseju un tramvaju