tāds statistisks noskaņojums pēc vingrošanas
sāku vingrot es novembra beigās, tas izklausās daudz
esmu bijusi vingrot divdesmit reizes, tas izklausās maz
noslimoju vienu reizi, proguļala divas nedēļas taizemē
bet atskaitot to, cītīgi apmeklēju katru nodarbību
(kas sākumā bija reizi nedēļā, bet kopš februāra divas)
lokanības uzlabojumi ir grandiozi, kōres muskulatūras arī
apkārtmēri un slaidā līnija ir mainījušies tikai mazliet
(vai arī pirms tam bija sliktāk, bet es biju riepas noliegumā, possibiru)
bet kopumā uz pašsajūtu atstātais iespaids ir kruts
un ir neganti kruta varēt izdarīt visus vingrojumus
nevis "es tagad miršu", bet "es tagad miršu nevainojamā pozā"
un ja es kādreiz pat šokā iespurgties nejaudāju pie "un ja varam, paceļam vienu kāju" (jūs ko! es jau tā mirstu, kādu vēl paceltu kāju!), tad tagad vismaz 12 reizes no 16 es viņu arī paceļu
pasniedzēja jau sāk sūdzēties, ka viņai nav ko man labot
un, pats galvenais, kad es no dīvāna gribu pastiepties pēc vīna glāzes, tas ir tik viegli!