|
tā ir, pēc brīvdienām vajag brīvdienas, lai atpūstos no brīvdienām
es tā skatos, ka šis žurnāls draud pārvērsties par ikmēneša daidžestu, tad nu ceļā uz to varu jums pastāstīt, kā man iet
mūzikas daļa
festivālā tātad biju, tur laikam pats brīnišķīgākais bija festivāla atklāšana ar cineramu, kuri bija sakoļījušies spēlēt mazajā primaverā apmēram divas nedēļas pirms festivāla, aiz kam dabūja slotu "pirmā diena, pulkstens seši", un tas bija brīnumaini, the boy gedge un saulaina pļaviņa ar trīssimt cilvēkiem (kur vakarā ir jau trīsdesmit tūkstoši)
patija smita ir visnotaļ maģiska, interpol nospēlēja pārsteidzoši labu koncertu, un vakara beigās nīports un caribou draudzīgi sadevās rokās, lai susurinhi būtu pavisam laimīgi un mājupceļā laistos dejā, kurai gan bija visai interesantas sekas, bet par to sadzīves daļā
otrajā dienā bija daudz visa kā neinteresanta, pārsteidzoši bōringi belle&sebastian, toties kolosāls metāls no sirds jeb pallbearer un kolosāls hiphops no sirds jeb run the jewels, iesaku
trešajā dienā bija salikts viss svarīgais – ģitāras dievs turstons mūrs, kuru mēs proguļaļi, babes in toyland (akurāt kā neō jau teica, mierinājuma balva par to, ka neatbrauca sleater-kinney), einstürzende neubauten ar burvīgi nīgro bliksu un pudeļu konteineru par instrumentu, ride, kuru festivāla sets tomēr noturēja mūs līdz beigām, ar visu to, ka redzējām viņus divnedēļ atpakaļ, vienmēr brīnišķīgie shellac, nu un kā kronis visam noslēgumā underworld, brīvdabas reivs, un viņi tik ļoti mīl savu reivu, ka vienmēr spēlē stundiņu ilgāk, nekā paredzēts, un to nav iespējams nemīlēt
tāda bija mūsu primavaira
sadzīves daļa
tātad laimē dejot pie caribou izbārstīju no kabatas telefonu un četras dienas nodzīvoju bez
secinājums tāds, ka brīvdienās dzīve bez telefona nav sevišķi grūta, īpaši, ja štābiņā ir citi sakaru devaisi (un ar i-devaisu lietotājiem var pat turpināt sarakstīties ar īsziņām, it kā nekas nebūtu noticis), un satikšanās festivālā tāpat notiek vīna bārā ar vai bez telefoniem
un pilno backupu es arī pilnīgi bez iemesla uztaisīju tieši pirms iziešanas uz festivālu, līdz ar to pakāsti ir tikai viena vakara foto, kuri gan bija grezni – neō ar grandiozu mākslīgu krūtežu un festivāla dibenu kolekcija
visā visumā portugāle ir nemainīgi brīnišķīga, es joprojām gribu tur dzīvot vecumdienās, tā ir labākā vieta trakām večiņām
dzīve iet, vai, ja precīzāk, nenormālos tempos nesas uz priekšu, man ir šausmīgi jāstrādā, jādārznieko tūliņ jau divās frontēs un vispār arī jāpārvācas tuvāko dienu laikā
|