iezīmējas pirmdienu dinamika – brokastīs ap astoņiem vakarā ēst pasaulē garšīgāko meduskūku
mums tai tiešās pirkšanas pulciņā viens mazs, brašs, apsviedīgs un izklaidīgs zaķis tādu cep
es pēc savām pāris dežūrām jau visu principā pasūtu uz personisko simpātiju bāzes, pārsvarā no tiem, kuri dežurantiem nesarežģī dzīvi
vispār tā spēlēšanās veikalos nav nekāda vieglā, īpaši, ja sakrīt vairāki žopas faktori reizē
piemēram, pagājšpirmdien es dežurēju, mēs pārmaiņas pēc bijām kinozālē un ar dažiem žopas faktoriem at work, un tad nu es pusi dienas lēkšoju augšā lejā augšā lejā augšā lejā augšā lejā pa trepēm, pēc dežūras pārnācu mājās bez pakaļķepām, nevarēju i pār lūpu pārspļaut, pat cibā kaut ko ierakstīt spēka pēc tam nebija vairākas dienas, un vispār vienīgais, ko smadzenes tādā vakarā spētu pārvārīt, būtu pilnīga bezsatura čikfliki, grāmatiņu palasīt jau bij par traku
bet man joprojām šķiet, ka mana ideālā backup nekvalificētā profesija varētu būt tetrismāsters supermārketa plauktos, no tetra es varētu izmānīt gandarījumu

tai dzīvē, kuru dzīvoju kuldīgā, dzīvesbiedrs mani allaž biedēja – ja slikti uzvedīsies, izprecināšu polikarpam
aizviņdien aptiekā es to polikarpam arī beidzot pašam izstāstīju

tiem, kuri nepazīst polikarpu:
viģiks