meitenes, ja kas, šodien qooqoo štābiņā iet vaļā rasprodāža, ir visādi aizvēsturiski brīnumi par čiriku, vēl par čiriku ir bērnu legingi daudz visādi, un vēl ir pa šim tam no visām pēdējā laika kolekcijām par lētu naudu, es piemēram pa lēto iedzīvojos pūtvējiņu legingos ar lietišķās mākslas muzeja vitrāžām (pūtvējiņu teksts arī ir virsū, trū stōrī) (vēl varētu kaut kur iepirkt smukākas kājas, bet tas tā)
tātad šodien līdz 11 vakarā

rubrikā "kā mani pārsteidza ar labu servisu"
par nac. av. komp. mēs parasti aronizējam un/vai esam nikni, mārtingauss, es tevis mīlēt dašā un stāvus
bet, gods kam gods, pēdējā lidojumā mani patīkami pārsteidza divās epizodēs
a) nekādi nevarējām pacelties laicīgi, jo ārpus kārtas bija jāpārvadā neliels policijas konvojs (to neviens skaļi neteica, bet varēja noklausīties, ja zināja, kur), un aiz tam pasažieru skaits salonā nesakrita ar papīriem - to nu kapteinis ļ. zolīdi izstāstīja, kamēr gaidījām pacelšanos, un vispār visu laiku stāstīja, kas notiek, kas gaidāms, reisa laikā vairākas reizes precizēja, cik tad īsti minūtes kavēsies ielidošana (man nekad neviena aviolīnija šitik smalkas detaļas nav stāstījusi) un visā visumā ļ. atklāti un zimpātiski iznesa situāciju
b) pirms nolaišanās biju ērti iekārtojies izgulēt paģiras pa diviem beņķiem, un ap to laiku, kad visus dzen līdzināties un mierā un visu pacelt nolaist un muguru taisnu for landing, aiznākamā beņķa tēvocītis satraukti jautāja stjuartam, vai tad meiteni nevajagot modināt
stjuarts bija nesatricināms un tik vien kā attrauca "ja tik ir piesprādzējusies, lai jau guļ"
(es ar vienu ausi jau biju pamodusies, bet stjuartam vienalga paldies)