man te bij tāda sievišķīgas dabas problēma
ļ. gribējās vakarā uz koncertu uzvilkt svārkus un kedas
lieta tāda, ka man galīgi nepiestāv šī kombinācija, tur vajag drusku citas kājas
beigās nospļāvos, uzvilku violetas zeķbikses, vecās sarkanās konversenes un gāju uz koncertu, tāpat tur tumšs un neviens uz manām kājām neskatīsies
pēc koncerta gāju ārā tieši aiz kādas hipsterdāmas sniega leoparda kažociņā
viņai kājās bija violetas zeķbikses un zilas konversenes
un viņas kājas bija vēl neglītākas par manējām
sajutos kā trū londonas hipsteris

a koncerts, jautāsiet, a koncerts kāds?
atp sakarā ar tiem pēdējiem festivāliem taisa popup thing haknijā uz mēnesi, katru vakaru pa kādai bandai
šovakar popup thingu atklāja
izsludināts bija ņekajas grupas soundheads koncerts
jūs zināt tādu grupu soundheads?
a neviens nezina
jo nav tādas grupas
tas ir grupas loop pseidonīms
grupa loop ir tāds astoņdesmito gadu drone krautroks, kas ārpus astoņdesmitajiem nav kāpuši uz skatuves (tas ir apmēram divdesmit trīs gadus) un tagad ir sanākuši atkal kopā un kūrē atp otro kvīkendu (kurā būs shellac un mogwai (un slint, akdievskāesvarējuaizmirst slint), bet nebūs manis)
teicams čujs, kurā vakarā bij jāiet aplūrēt to popup thing

ikdiena cehā:
slovākiete meklē savu telefonu
tas atrodas blakussēdētāja horvāta kabatā
viņš pat īsti netaisnojas
"danunah, viņi tak visi vienādi"

es te mazliet nostalģēju sakarā ar atp izbeigšanos
kur citur varētu noķert šitādu foto
( creepy thin man )

pareizā atbilde, protams, ir rōza elinōra, jo viņu es vēl nekad neesmu redzējusi, un ja man ir iespēja izvēlēties starp lielu vai mazu pasākumu, mazais vinnēs hands down
mēroga aptveršanai - pagājušajā vorkšopā dārgākā koncerta biļete, ko es iegādājos, maksāja 12 mārciņas (tas ir sīkums, ja kas) (žīds manī līksmo) (uz rōzu biļete maksā vispār sešīti)
un jums drošvien šķiet, ka iešana uz koncertiem nozīmē baigo ballēšanos
gluži otrādi
uz koncertiem es parasti eju viena, klausos mūziku un nedzeru daudzas pintes
tā kā curfew parasti ir vienpadsmitos, varu vēl paspēt mājupceļā iegriezties seinsberijā un paņemt pudeli apelsīnu sulas un veselīgi pasēdēt numurā pie televizora ar ieslēgtu komēdijkanālu
tādi ir mani koncertu vakari
nu a pārējos vakaros mēs ejam vakariņās lielākā vai mazākā kompānijā, pie vakariņām dzeram vīnu, pēc vakariņām uzdzeram pinti, un tad jau pulkstens atkal ir vēls, mēs esam dakterējuši igaunim galvu un sirdi (ak, kā mēs te visi rūpējamies par mūsu mazajiem brāļiem, igaunis ir totālā depresijā ar totāli salauztu sirdi, un mūsu ciešais pulciņš viņu visu laiku pieskata, un ar vērā ņemamiem panākumiem), vai atkal esam mācījuši viens otram vēsturi un politisko ģeogrāfiju (zinko horvāts teica par rūža "kā kļūt par latvieti" prodžekta daļu, kur mēs pievienojām latvijai roņu salu? ka balkānos mēs visi būtu nošauti uz vietas), un tas viss ir tik ārprātīgi interesanti un izglītojoši, vai atkal stundām runājuši par mūziku un piemēram deklamējuši moriseja lirikas (true story), un tad es atkal aiztraušos līdz numuram un iekrītu ar seju gultā, mētelis mugurā, zābaki kājās (labi, ne vienmēr)