tā kā diāna pie aktuālā ieraksta ir izdzēsusi visus sarakstītos komentārus un nogriezusi turpmākos, tad izsakos tepat savā smilškastē.
visi godīgi komentēja par galveno tēmu, žurnāliem, un es viena uzķēros uz "receptes ar svaigu rukolu, klasisko "Hum-hum" un kinzu, nu īsti pieticīgi"

( novāktais cepetis, bet man nepatīk, ka novāc cepešus vienkārši tāpat )

pirmkārt es par gavēni no kristīgās perspektīvas nemāku teikt, bet man ir skaidra tā praktiskā puse - kad nav ko ēst, piešķirsim šai neēšanai dziļāku jēgu.
taču vispār par to gavēni ierakstā es biju palaidusi garām, man tiešām šķiet, ka elementāri savā dārzā un uz palodzes izaudzējami zaļumi nav nekāda pārliekā greznība, un latvijā ražotam produktam, kurš veikalā maksā ~70 santīmus (cik maksā margarīns?), arī būtu netaisnīgi pārmest pārlieku greznību. es tiešām domāju, ka nav jābūt bagātam un snobam un no rīgas, lai neskatītos uz visu nepazīstamo pārtiku aizdomīgi, un pavisam nejēdzīgi man šķiet pasauļu pretstatu uztvert kā personisku apvainojumu. mērķauditorijas sakarā atcerēsimies, ka puse mūsu valsts iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā, tad vēl liela daļa rajonu centros (kuros ir pat eksotiskās pārtikas plaukti veikalos rimi, vismaz kurzemē as far as i've checked), turklāt nav nemaz svarīgi, cik tuvu vai tālu no veikala, kurā pārdod humusu, viņi dzīvo, jo tas viss ir tavā galvā, mīļumiņ, un uz rukolu ar aizdomām skatās arī rīgas iedzīvotāji, kurus pat diānai būtu grūti nosaukt par snobiem.