varbūt labāk parunāsim par skaisto dzīvē?

jā, šobrīd lasu :)

and, as always happens, and happens far too soon, the strange and wonderful becomes a memory and a memory becomes a dream. tomorrow it's gone.

ach, crivens, pračets lasās tik ātri un neatvairāmi, ka ir jau cauri. es (un noteikti vēl daži miļōni cilvēku plašajā pasaulē) jau divas grāmatas esmu izlasījusi kā pračeta pēdējās. esmu gatava lasīt vēl un vēl pēdējās grāmatas, kaut nu tādu būtu vēl daudz.
gribu vēlreiz pārlasīt visu tiffany aching sēriju, kur ir mani the wee free men, a hat full of sky un wintersmith? (vismaz divas no šīm trim grāmatām ir bijušas manā īpašumā, nevis ņemtas lasīt no citiem) anuka atdodiet!

ātrināca drīzaizgāja tas šīgada arsenāls.
pirmais arsenāls, kurā es neaizgāju vienkārši noskatīties vispār nevienu filmu. jauno varmerdamu būtu drusku gribējies, bet viss pārējais nedeva laika. un gribēšanas ar nekādas, ja godīgi. ja dažos iepriekšējos arsenālos mans standarts bija 20 seansus tulkot un 1 seansu skatīties (laiku tam izraujot burtiski vilkam no rīkles), tad šogad seansu uz visiem n tulkiem bija varbūt 4x vairāk par tiem 20, katram iesvēra pa kripatiņai. arī nejauši iegūto ielūgumu uz noslēgumu (nav vairs tie laiki, kad es iespringstu uz noslēguma apmeklēšanu) neizmantoju, jo vispirms sajaucu dienas un pēc tam pastaigu mežā pie bulgārijas šā vai tā novērtēju kā galvastiesu pārāku (bet džimam paldies enīvejos). arī arsenāla nabas klubā i degunu nepabāzu, lai arī zināju, ka nabas klubs ir arsenāla oficiālā izklaides iestāde, kā arī to, ka tajā spēlēs ļooti smieklīgie un grūvelīgie igauņi opium flirt - informācijas aprite ir akurāt tāda, ka šodien es vispār beidzot uzzināju, kurā dienā tad viņi tur spēlēja. un sākumā minētais viss pārējais nav vis citu seansu tulkošana, bet pārējie darbi, kuru dēļ es joprojām varu atļauties tādu hobiju kā strādāšana arsenālā.