pļaviņā laiks kaut kur pazūd, un ar vienu sūda kvīkendiņu ir par īsu.
ar ierašanos īsi pirms rītausmas nodrošinājām momentu "wtf is this, the lair of sheloba or what?" - nekad mūžā nebiju redzējusi tik daudz zirnekļu uz kvadrātmetru. pārsvarā krusta zirnekļi un burtiski pie katras smilgas. kur ej, tur aizņemts. no rītiem viņi notinas no tīkliem, dažreiz arī tīklu apēd pirms notīšanās, tāpēc dienas gaismā tas izskatās pavisam citādi, bet naktī ir vewy impwessive.
jūra arī ir vewy impwessive - iebrien līdz ceļiem un tad mēģini noturēties kājās, kad vilnis iegāž pa saules pinumu.
tīrs un laimīgs no iekšpuses un ārpuses.

hā hā hā
pirms pusotra gada ar astīti es biju argentīnā, atvedu suvenīros kaudzīti alfahoru (cepumu, vārītā iebiezinātā piena dulce de leche un šokolādes kārtojums). nesen aizdevu vienam tripam uz uk lielo fancy mugureni, kura pa šo laiku arī ar mani ir bijusi vairākos tripos, tuvākos un tālākos. soma ir nupat pārbrauksi mājās, un kopā ar pateicības suvenīriņu man ir atnests arī somā atrasts sjurpriziks, viens labi izturēts alfahors. draudziņš ir sajūsmā un gatavs pārvākties dzīvot uz argentīnu, jo šis ir vēl labāks par tīru dulce de leche, kurš vēl pirms minūtēm desmit bija viņa mīļākais saldums visā universā.