pļaviņā laiks kaut kur pazūd, un ar vienu sūda kvīkendiņu ir par īsu.
ar ierašanos īsi pirms rītausmas nodrošinājām momentu "wtf is this, the lair of sheloba or what?" - nekad mūžā nebiju redzējusi tik daudz zirnekļu uz kvadrātmetru. pārsvarā krusta zirnekļi un burtiski pie katras smilgas. kur ej, tur aizņemts. no rītiem viņi notinas no tīkliem, dažreiz arī tīklu apēd pirms notīšanās, tāpēc dienas gaismā tas izskatās pavisam citādi, bet naktī ir vewy impwessive.
jūra arī ir vewy impwessive - iebrien līdz ceļiem un tad mēģini noturēties kājās, kad vilnis iegāž pa saules pinumu.
tīrs un laimīgs no iekšpuses un ārpuses.