burvīga detaļa pēc šodienas velofleima kinskisa rajonā:
braucam vakara tumsiņā automobilī lejā no kalnciema tilta, kur uzreiz aiz tilta ir gājēju pārbrauktuve. ietves tukšas, gājēju nav, gaiss tīrs, var mierīgi vīlēt uz priekšu. bet pēkšņi no krustojuma krēslas un krūmiem slaidā riksī izjož frukts un, ne mirkli nekavējoties un neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, metas skriet pāri gājēju pārbrauktuvei.
true story, starp citu.
visi dzīvi, visi veseli, bet pēc klasiķu parauga man tagad pienāktos sludināt mokpilnu nāvi visiem gājējiem vai vismaz izsūtīšanu uz londonu.
drīkst apvainoties (c) milda

tā mēs svinam to mana žurnāla piekto jubileju, tortes nav, tikai svecītes, toties daudz.

labrīt, zaičegi.
a jūs esat saskārušies ar tādu figņu, ka win 7 librāriju nosaukumi ik pa laikam patvaļīgi resetojas back to default, un viņus reneimot var uz jebko, tikai ne iepriekšējo nosaukumu?

sestdienas pēcpusdienā/pievakarē velkomēti ciemā pie mums uz dārziņu. programmā desas, vīns, dokumentālais kino (inversais) un minimums civilizācijas.