man ļoti patika pa vidu vispārējai nervozitātei par pozitivusu/negativusu (braukt, nebraukt, kur dabūt ielūgumus, kā organizēt transportēšanos utt) vēsā angļu mierā pakot mantiņas pagarinātam kvīkendam kuldīgā. ir labi un pareizi reizi gadā atiet no virpas klasiskās un pastrādāt ielu tirdziņā, tikai šogad bija daudz daudz vieglāk - tikai tadžini (bez rotām, lampām utt), veseli divi palīgi, optimizēts process. gulēt laika nebija, saule koda ādā arī zem tenta, pilnīgs kosmoss. un tas viss rātslaukuma miniestrādes programmas tiešā iedarbībā - sākot ar 1.-4. klašu kori un bērnu popgrupu putas y putinhas, beidzot ar jāni sproģi un blingiem apkarinātu holandes pirātu kolektīvu. vispusīgu kolorītu sasmēlām visam gadam, un pašiem mājās spēlēja hospitāļi, kurus vislabāk klausīties pagalmā tieši aiz skatuves, knābājot vakariņas no tadžina.
līdz rumbai netiku, kā parasti.

opā, kamēr mēs te starp (pār)daugavu un (pār)ventu, jums tak te pilsētā ir revolūšens noticis, tieši manā ierastajā trasītē caur bastejkalnu un esplanādi uzzīmēts veloceliņš! srsly, veloceliņš rīgas centrā, maziņš bet tomēr veloceliņš, smuki uzzīmēts, daudz velosipēdiņi sazīmēti, lai var redzēt, ka tas tiešām ir veloceliņš, nav kā uz vanšu tilta, 2 vietās un tajās pašās nodrupuši un nesaskatāmi. nu un likteņa aronija turpat dežurē - saldējuma babušoni savas saldētavas liek kā likuši, taisni virsū veloceliņam. pilnīgi žēl sametās, ka nenēsāju līdzā kameru.