vakar pa baltu gāzienu braucām uz kuldīgu, ūdenssiena sev cauri laida tikai ātrumā zem 60 km/h, un kad likās ka stiprāk vairs nevar, uzgāza stiprāk.

kuldīgā spēlēja sabot. hilarija pirms seta sākuma vēlēja bonvojāžu, un boy oh boy oh boy kas tas bija par tripu. es laikam nekad nesapratīšu, kā viņi atceras skaņdarbus.
un es nekad nebiju redzējusi tik maz cilvēku sabot koncertā. kad zālē sanāca visi visi, kopskaits varbūt pat sasniedza ciparu trīsdesmit. kas, no vienas puses, ļāva enjojēt tripu, ērti zvilnot dīvānā un nezaudējot ne skaņu, nedz pārāk arī bildi. bet no otras - zabadakam tiešām klājas švaki.

un vēl jums visiem jānāk uz sabot rīgas koncertu rīt dērtīdīlā.
patiks visiem, kam patīk lightning bolt un/vai grupa vilnis.
ulvim vispār obligātais apmeklējums!
vo, paklausieties:
http://klab.lv/community/muzons/766856.html
un tagad iedomājieties, kāds azarts un asprātība tur sprēgā dzīvajā.

un vēl jaunākās ziņas no sabot - krisam nesen bija piecdesmit gadu jubileja (starp citu, sabot šī tūre arī ir jubilejas, tikai divdesmitās) un šajā sakarā cestā bija ballīte ar dažām grupām. no means no un victims family.
kad man būs piecdesmitā jubileja, es arī lūdzu gribētu no means no. vai, vēl labāk, lightning bolt.
bet tie, kam rīt dzimšanas diena, dabūs dāvanā sabot. lūk.

gārdeninga apmaiņas programmā iestādīju zabadaka galā saulespuķi no mūsu growhousa un pārvedu mājās ziemas lokus.