vasaras sākumā man bija divas mīļas saulesbrilles. vienas no deguna noskaloja vidusjūra, otras salauza roņusala. kur lai tagad dabū jaunas, oh waily waily, iešu ārā tikai tvailaitā.

zvaigznēs drošvien stāv rakstīts, kad sakritīs tādas dienas kā šī, kurās kā sarunājuši no visām pusēm nāks visi iespējamie darbu pasūtītāji ar statusu "lai pakarājas gaisā, bet tad vienā brīdī ņemsim un fiksi izdarīsim". jāiemācās lasīt, vai.
nu a darbaspējas kā jau eksemplāram uz viļņa "lietutiņš! mēnestiņš! saulstariņš!" (c) ronis.

no roņusalas tripa: full moon above the tits of mother riga


bet pagājšgad šajās dienās mēs arī krāmējām somās plafkas, fočikus un šampaniešus. lai celtos pāri daugavai uz dārlinga. tur bija arī mazie burātājiņi, no kuriem izaug lieli kapteiņi. un ved uz roņusalu tādus ar plafkām, fočikiem un šampaniešiem.