ainubāc ka tagad visi piepisās par to braukšanu autobusā, davai es jums izstāstīšu, kā tur bija:
ciemojos es vakar majoros un mājupceļā izkasījos jau pēc tumsas. lukturis man tipa ir, neko baigi daudz gan nerāda, bet vai tad es par to bēdāšu, nebrauc jau pirmo reizi naktī pa jūrmalas mežiņiem. katram gadījumam veikts zvans uz 007 1188 apliecināja, ka pēdējo vilcienu 23:16 esmu nokavējusi, bet būšot vēl viens, dubulti - rīga 0:10, rezervītei.
protams, priedaines mežiņā iebraucot noskaidrojas - luktura man tikpat labi varēja arī nebūt. mēģinājums "moš no diviem kopā kaut kas sanāks" piešņorēt pie stūres to kabatas lukturīti, kurā galda piederumi un korķviļķis, arī izgāzās, jo tam baterijas bija pamanījušās nosēsties okončaķeļno. toties paklapēju sev pa plecu par meistarīgu manevru nē bet drīzāk meistarīgu atcerēšanos, kur tas jāizpilda - kad pie purviņa izgriežas pie sliedēm, tur vienā vietā puse celiņa ir pamanījusies iegrimt zemē, un tajā bedrē uz sāna es nolikties negribētu.
nu un tā lēnā garā, jo cik tad tu pa tumsu ātri patesīsi, taisni uz tā pēdējā vilciena laiku attapos pie babītes stacijas. priekšā vēl viens mežiņš, tas ar kalniņu. (babītē slavens ar to, ka pirms pāris gadiem tur jau sākot no 8 vakarā grieza cilvēkus beigtus nost ar nažiem. manai babītes māsīcai trakoti nepatīk, ka es pa turieni vispār braucu.) un rīgā mani jau gaida ballītē. un ir drusku slapjš. pilns faktoru komplekts, lai izlemtu tālāk braukt ar vilcienu, ja reiz viņš tūliņ nāks.
bet (godmaņa bet) kas tev deva - saraksts stacijas lodziņā apliecināja, ka šis supervēlais vilciens dabūjams ir tikai brīvdienās un svētku dienās. piegdiena, kā smejies, nav ne šis, ne tas. (par ko es arī vēlāk informēju 1188 meitenes - lai nemāna citus). toties blakus stacijai stāvēja autobuss. stāvēja un prom nebrauca, nu gluži kā mani gaidītu. šoferīts tāds jauns draudzīgs puika, saka labprāt izručīšot, bet brauc tik vien kā caur to pašu mežiņu, uz imantas autobusu parku. vairāk jau man arī neko nevajadzēja, lecu tik iekšā ar visu ričuku un pabraucu tās jūsu izsmietās 5 min. toties cik cēli pēc tam vīlēju pa kurzemes prospektu, ka švīkst vien. varat mani apcelt, cik uziet, es neko nenožēloju. paraksts, datums. |