šodien pienāca sīkpaka no igaunijas. meža zemeņu uzlējums domašņijs/laboratornijs, aizzīmogotā pudelītē. es taču saku, tartu bezgalīgais maigums.

un es tiku friziera godā, norūcināt (jā, simamura, tur ir rakstīts norūcināt!) metru garus matus līdz 1 cm pūkainītim. es taču saku, ezīšos ir spēks.

kādam tā jau sāk kļūt par tradīciju - lauzt manu sirdi reizi gadā.

'lauzt sirdi', tas ir ietilpīgs teiciens, tāpēc es to varbūt arī lietoju maķenīt par daudz.

mums te ir āgenskalnā kāds tāds kas var noskaņot ģitāru kam ir printeris un dūša izdrukāt man dažas lapas? uz lapām peršas, kuras es tad varētu jo cēli rīt romā atdzejot pie prosecco glāzes.

paldies visiem mīļukiņiem pīļukiņiem, kas pierakstījuši pilnu freidlisti ar gaumīgiem novēlējumiem! пробьёмся.