ne-lai-mīks

un tagad studijā mans viedoklis par efterklang koncertu. rakstīts kādas piecas stundas ar miega pauzēm, sparīgi spītējot paģirām, ja.

tīri statistiski no trijiem redzētajiem viņu koncertiem šis bija švakākais, bet mīlīgs vienalga. viņi joprojām skatās visiem acīs, viņiem joprojām interesē cilvēki. līdz pārpasaulīgam skaistumam nepavilka, bet vieglam dancājienam gan. manu mīļāko dziesmu (karavānu, protams) nospēlēja švaki, žēl. tāpēc nopirku karavānas seveninču. un vispār, viņi nebija pilnā sastāvā. arī zaķis dziedātājs ir nomainīts uz tādu, kurš nevar uzreiz toni trāpīt. bet kopkoris vienalga ļoti labs, un viss kopā uz stabilu astotnieku.

labākais no koncerta, protams, bija pēcballīte. koncerta laikā man likās, ka nedzeršu ne druskas, jo nostājos blakus cilvēkam, kura tuvums nervus uzvilka tā, ka likās - vai nu miršu, vai vemšu. vai abus. bet uzreiz pēc koncerta pasholti zaudēja stulbās derībās, un man nācās dzert šņabi ar rumu (jo vietējā barčonā varēja dabūt vai nu viskiju ar tulamoru, vai šņabi ar rumu), un viss dabiski turpinājās aptiekbārā 'čaupoliklīnika'. kad mūsu galdiņš jau bija krietni pacēlis buru, ieradās arī efterklangi, kurus mēs sagaidījām ar kārtīgu aplausu vētru. basists rasmuss mani un koncerta blakusstāvētāju atcerējās vēl no pagājušā gada koncerta stokholmā, un pasholti uzdeva viņam manuprāt ārkārtīgi nepieklājīgu jautājumu - kādas grupas influencē efterklangus. rasmuss to neņēma ļaunā it nemaz un noskaitīja garu sarakstu ar manām mīļākajām grupām plus arcade fire un popol vuh. beigās mēs visi bijām pillā lillā un labākie draugi, tā ja.
chaj pienāca un teica, ka es izskatoties ļoti jauna un skaista, un tad es tā sāku arī uzvesties. tikai nezkāpēc pārbraucot mājās pulksten četros esmu bijis nelaimīks, kā te stāv rakstīts.

nu ko, vakarā jāiet uz to slaveno džeza koncertu. efterklangi gan tai laikā jau būs uz prāmja.