не имей сто рублей а имей хороших соседей. urā urā sarkasmam!

un ziniet, mani šoreiz proņeslo, tfutfutfu. vājais ķēdes posms izrādījās īzilī interčeindžeblais un repleisablais vads no rozetes līdz adapterim. ērenpreis, mums laikam problēma nesakrīt.

man patīk viszinīgi detektēt, kuri no freidlistes ir bijuši uz to baltāsnakts heimas seansu, kurš pusnaktī. keywords ir 'lietus', jo pirmajā seansā nelija :)

prazdņičegs arī mani pārsteidza nesagatavotu. rovno bez trijām desmitos, kad ar vienu roku bakstīju pa durvīm ārā ričuku un ar otru centos noturēt sarkasma palienēto vadu un viņam par to pienākošos šampanieša pudeli, durvis laipni pieturēja pulciņš jauniešu bez ziediem, toties ar šampanieti. visi smējāmies un apsveicām viens otru s prazdņičkom. mans lievenītis tādus pievelk, ja. no visām pusēm.

aizpildīju spamtestu no latviešu dalailamas (!), un noskaidrojās Ļoti Svarīgas lietas:

es esmu skaļa, mans mīļotais ir mīļš, sekss ar mani ir salds, mans ļaunākais ienaidnieks ir pelēks un mana dzīve ir plaša.

balss no poda: a par ko lihtenšteina neatzīst čehiju un slovākiju un otrādi?

rīga ir tieši tik maza, lai es mājupceļā censtos šaurajā bezizejā pie uzvaras bulvāra stūra apbraukt jauniešu bariņu (šoreiz ar kapteiņa murgaiņa pudeli ķepā), kas lec malā no ceļa un sauc 'utrom že vstrečaļis!'

cibu es vispirms lasīju. ilgi un no malas. capslocku, kad viņš vēl rakstīja, smejmoonu, kosmo, martcori. ka tik ne gadus divus, plusmīnus. tad sāku rakstīt pati, nu jau gadi trīs. tad nāca periods ar intensīvu iepazīšanos ar cibiņiem irlā. tad aizgāja cits periods, visu pārējo irla draugu un paziņu nokļūšana cibiņu kārtā. šodien trjahnula starinoi un iepazinos irlā ar kaimiņu no aiz stūra.