saulaina otrdienas pēcpusdiena, pulkstenis puspieci, brīvības ielas luksofors un pāreja pie vef tilta. pāreju kopā ar pulciņu gājēju šķērso rasbainieks uz velosipēda, virziens - uz lielo kapu pusi. pa trotuāru perpendikulāri šai gājēju un velosipēdista plūsmai virzās urlas, 2 gab, kārtīgi noauguši kuiļi. kad velosipēdists brauc augšā uz trotuāra, skaidra lieta, tādam ir jāgrūžas virsū. kad ar visu ričuku zemē nogrūstais zaķis lec kājās un brēc čozanah, tad urlas brēc, ka viņiem ir uzbraukts un zaķim tūliņ tiks izdauzīti visi zobi. jāsāk gan ar iesildīšanos, tāpēc jānorauj zaķim saulesbrilles un ričukam lukturītis, tad jāiekrāmē zaķim pa ģīmi ar kulaku, jāiesper ar kāju pa muguru un jānogāž vēlreiz zemē, ar visu ričuku, protams. tad var arī lepni nosviest uz braucamās daļas tās saulesbrilles un to lukturīti un naski rikšot projām, lai sajūsminātie skatītāji (saulainās otrdienās puspiecos tādu šajā krustojumā nav maz) nesāktu pieprasīt vēl.

uff, biju aizmirsusi, kas īsti ir urlas, un ar ko viņi atšķiras no cilvēkiem.

nu neko, rasbainieciņam ir adrenalīns un bezspēka naids, un derētu šovakar kikbokss, nevis dejas ar nūdelēm baseinā.

morāle? пиздец, мы все умрём.

akordionējot uz iepriekšējo pukstu un tā izraisīto stresa vilni:

mīļie zaķīši, tas ir sūds uz kociņa. par to nedrīkst cepties ilgāk par pusotru stundu un arī to drīkstu tikai es, jums katram pa 10 minūtēm un ne vairāk. es vot aizgāju uz baseinu, izdancojos ar nūdelēm (šoreiz tā ir runas figūra, jo nūdeles nepiedalījās) un tagad cīnīšos ar lugas tulkojuma bubuli un tad dzeršu šampanieti (pēdējo iesaku visiem), kaut arī gribas vienīgi ēst un gulēt un nesmirdēt pēc hlora.

ja kādam vēl nav miera, paskatieties video no plašās kaimiņzemes, kur x-eri atpizģī urlas (thx, copycat)

kad šodien pie filmēšanas uzkodu galda kādam jauneklim neatradās nekā labāka ko man pateikt kā 'izbeidz taču visu laiku ēst', man tikai pēdējā milisekundē ieslēdzās bazāra filtrs, lai automātiski neatbāztu 'tu ko, mani par resnu nosauci?'