es joprojām par to pašu.

pa ziemu biju tāāā pieradusi būt palle viens pats pasaulē uz diviem riteņiem, ka tagad kultūršoks piemeklējis. atkal var kosties ar sportiskajiem kurjeriem pār tiltu, sēsties citiem astē un/vai būt tam, kuram iesēžas astē, lai nebūtu gājējus divreiz jātramda. gaidu pirmo maiju, savu pirmo krītisko māsu, kvīvī!

билли, сделай монтаж - trīs musketieri un все говорят что пить нельзя.

vot, panesās smeldze pa krieviski:

гроб - мы идем в тишине
гроб - всё идёт по плану
jegors solo - про дурачка
janka - cтолетний дождь

kaut arī man velosezona nav bijusi pārtraukta ilgāk kā uz 5 dienām, tāpat kā visi sezonas atklājēji uzvedos kā jauns kazlēns pirmajā pavasara dienā pļaviņā. vakaros vismaz stundiņu ripinos un zibinos pa āgenskalna ieliņām. šodien pāris reizes nomērīju smiļģa ielu visā garumā (apskatījos, kur ir tas eža krogs), apriņķoju ap uzvaras parka zvaigžņoto ūdenskrātuvi un atklāju vēl neredzēto žubīšu ielu. apmalīšu zemestrīces ir sūds pret to vieglumu kā ripo cietās riepas.