lai padarītu interesantāku tuvošanos norvēģu jauno rakstnieku frustrācijas un mīlas storija galam, es spēlēju spēlīti "lati minūtē". interesantāk par "zīmes stundā" toč.

typo of the day speaks volumes:

noir-vēģija.

par satiksmes problēmām rīgas miestā esmu lasījusi cibā, esmu arī no rītiem ap desmitiem uz darbu minoties piefiksējusi, ka korķis uz tilta ir. bet šorīt, izbraucot revolucionāri agrā laikā, 9:15 izbāžot degunu un priekšējo riepu uz baložu-kalnciema stūra, novēroju ļoti drūmu piemēru - ar velo pār tiltu pārbraukt var ātrāk nekā ar ātro palīdzību (kura distancē startēja pirms manis un finišēja krietni pēc). kādi tur komentāri vairs.