|
[Nov. 26th, 2007|11:40 am] |
[ | fīl |
| | kafija un mandarīni, tikai neaizrīties | ] |
|
|
|
o ženskom |
[Nov. 26th, 2007|05:02 pm] |
manai mātei vienmēr ir bijuši savi uzskati par maniem matiem. pašā pašā bērnībā neļāva griezt garās krēpes (nogriezu), vēlāk izmisīgi centās pārliecināt, ka ar melniem matiem es izskatīšoties vecāka (a man 15 gados dziļi paralēli), vēl vēlāk pēdējais potenciālo šausmu bastions bija 2 mm (asiļil, kad pirmoreiz nogriezu dredus pirms gadiem 3).
kad pēc pirmā melnā perioda iestājās daudzu citu krāsu periods, mamma klusi atzinās, ka vislabāk man tomēr piestāv melni mati. šodien, ieraudzījusi 3 mm (nu jau kādi 3.3 būs), priecīgi iesaucās "cik forši, man šitā daudz labāk patīk!"
morāle vienkārša - par manu gaumi nestrīdas. |
|
|
|
[Nov. 26th, 2007|05:30 pm] |
un browsēt hevīmetālu pa trubu man zajebalo galīgi. darbs, bļe, saucas. karoč patentēju komentu NO TĀDA DZIRDU! komplektā ar jūzerpikču пиздец, мы все умрём. |
|
|
par skumjo |
[Nov. 26th, 2007|07:03 pm] |
es te izliekos par možu un dzīvespriecīgu zvēriņu, bet patiesībā esmu trīcelīga lupata, kura nevar aiziet mājās, jo tur ir vientuļi un bail no sevis. |
|
|