vispirms izgāzos kā veca sēta (tas man tāds normāls agregātstāvoklis), tad aizgāju un paskatījos spogulī. palūkojos uz izmisīgi nopietno, skumjo purniņu un sāku baigi smieties.

"drīz to kino bez ksanaksa vispār vairs nevarēs skatīties laikam" (c) martcore šeit

tāpēc mēs skatāmies seriālus. un montīpaitonu over and over.

un kā jums piedāvājums jūlijā pāris nedēļas pieskatīt māju, kaķi un dārzu dziļos norvēģijas laukos nē bet uz mazas saliņas?

es gribu visu.