grrrrrrrrrrrr + wiiiiiiiiiiiiiiiiii

kurš piezvanīja žeņam un pamodināja?

nu mīļie, iekārtojieties ērtāk, uzlieciet šo jauko dziesmu uz repeat un te nu būs tas, ko gribēju pastāstīt garajā bezcibas vīkendā.

sunīti mājās atvedu, lūk ko gribēju pastāstīt. pārbraucu no rīgas, izkāpu pie mājām tepat uz stūra, un tur sēž tāds maziņš, pinkains, salijis krancītis un kauliņus grauž. gāju aprunāties par dzīvi, tad nu viss beidzās ar to, ka mājās gājām kopā. pa šo laiku jaunkundze ir divreiz mazgāta dušā (un viņai tas tīri labi patīk), pāris reizes frizēta (ļoti savēlies kažoks), vienreiz apstrādāta ar blusu mērdējamām zālēm (efektīvas) un visā visumā iedzīvojusies tīri labi. pasākumu apmeklētāji vispār stāvā sajūsmā.

kā jau parasti, liksim avīzē sludinājumu. badā nebij, tātad saimnieki ir, taču ļoti nekopta, tātad saimnieki nekādi ūberlabie nav. priecāsimies, ja nepieteiksies. es taču varētu promejot savā vietā atstāt sunīti?

martcore ir mūsu peļēvins.

kamēr ir iespēja, pierakstu.

iedomājies, tu esi mazpilsētas žurnālists, kuram vietējā ziņu lapā jāraksta taisni tā, kā stāv rakstīts policijas protokolos. kaut gan viss miests, ieskaitot tevi, labi zina, ka ne jau nu vecā krāmeriene pati sev zilu aci uzsitusi, uz grābekļa uzkāpjot janvāra vidū, bet vecais krāmers viņu klapē kā pelavu maisu.

tad sanāk kaut kas šitāds (tvnet/kurzemes vārds).

mēs maijam rada

kūp arumi līdz zilgai pamalei,
un zeme dzīves alkās graudus gaida.
kur cīruļi pār vagām prieku lej,
plauks kuplas vārpas - traktoristi smaida.
šo maija smaidu strādnieks cehā nes,
dzirkst ziedoņsaule autogena liesmās,
sirds allaž tuvāk sniedzas saulei šai -
aug dižbūves, kur bridām purva rāvā,
un laimīgs celtnieks savai mīļotai
ved ziedus trīsdesmitā stāvā.

a.vējāns.

paldies zomati par atgādinājumu, ka šis izraksts no kāda veca žurnāla zvaigzne ir dzeltenajā viesu grāmatiņā tepat man pa rokai.