UTIOP

under the influence of polvo!

nu, bļe, kur ir tas mans radošais?

nekas nekas, drīz mani izmisīgie, nesakarīgie pīkstieni izbeigsies, to vietā nāks aizraujoša klusēšana, varbūt kāda garāmskrienoša piezīme. un tad jau atkal viss būs pa vecam.

sleep, sleep, go away, come again some other day.

call that job satisfaction, cos i don't.

pienāciet pēc pusotras diennakts, tad parunāsim.

es labprāt gribētu izlasīt dīna kunca the taking.

eu, jcqs, šis puksts ir par tevi, ja? :)

žeņiaļ!

Jā, es arī gribētu zināt, kur tie vīrieši noziedējuši. Bet ko gan var gribēt - rudens. (c) nez

man tieši aiz ofisa loga ir kļava ar četriem stumbriem, kur kādreiz rāpelējās pētersons, lai viņam vieglas smiltis. un nupat tur tieši tāpat rāpelējās mazais ēriks un skatījās uz mani caur logu. mazais ēriks ir mūsu pirmā kaķīša, ērika atvase, viņš dzīvo tepat pāri vijolīšu ielai pie vecīšiem. arī ērikam lai vieglas smiltis.

ai kaķi, kaķīši. ai, autobraucēji.

vakar ap šito laiku es gāju gulēt, pirms pašas iemigšanas izlasīju dienasgramatas pukstu to par būtisko, padomāju, ka baigi jau nu mīļi, un vēl padomāju sassodīc cik tā efendi ir forša, kaut gan it kā par to domāt neviena tieša iemesla nebija.

laikam iešu gulēt atkal. mazliet. mega mega white thing pielipināts. un drīz tās šausmas beigsies, manu mazo lasītāj.