salasījos aktuālo cibas diskusiju par mātēm, bērniem un mazliet arī tēviem, un ar vieglām šausmām sapratu, ka es gandrīz 100% esmu no tām, kurām jau uzreiz var mest ar cirvi. tad, kad neatliekami iezvanīsies mans bioloģiskais pulkstenītis (un kādreiz taču tas notiks), būšu vientuļā māte. citu variantu vienkārši neredzu.

brīžiem šķiet, ka spēju veiksmīgi sublimēt pilnīgi visu.

es nejaudāju pastrādāt.

manas domas visu laiku atgriežas pie lielās mugursomas.

no rīta es to piekrāmēšu ar kurpēm un neelegantām drēbēm un tad ar šo nastu plecos braukšu uz rīgu uz divām nedēļām.

es gribu rakstīt kā madame_silence.

if you're sad and like beer, i'm your lady.

iepriekšējā arsenāla gaišai piemiņai

jā, patiešām, kurš tad duriks tabaku smeķim liek?

čirkaina aitiņa + milzīga mugursoma + 23 asteres rokā = aidā jūriņā!