Es sevi mīlu tikai ar otra mīlestību. Un sev patīku ar otra patikšanu. (c) anonymous

tad redz kāpēc es sev nepatīku. un tas velkas jau tik ilgi, ka šķiet vienkārši dabiski.

bet patiesībā tas ir briesmīgi. lai gan var būt arī forši.

ir stadija. par katru nākamo tūkstotīti zīmju esmu gatava paklapēt sev pa plecu. drīz sākšu arī ar šokolādi un persikiem barot.

kā man šodien ir? vot, bļa, nāksies skaidrot "dzejnieka vārdiem".

pie tevis nātru halātā es diemžēl vēlreiz ciemojos kad vienpadsmitā palātā tu saviem brāļiem spārnus adi es traucēju es zinu to un tomēr atkal ciemojos pie tevis nātru halātā vai zini ko mums jādejo

(ļoti aptuveni, pēc atmiņas)

vai zināt, galvu, jeb precīzāk - to podu, kurš uz pleciem uzstutēts, visizteiktāk jūt pie ilgstoša mazliet ieilguša miega trūkuma. katru tā poda maliņu jūt. īpaši, ja iziet spilgtā dienas gaismā. nu vai vienalga kādā dienas gaismā, visas viņas spilgtas.

un briļļu defektus es laboju ar nagu laku. speciāli nācās nopirkt, ha.