bet redz man gribas, lai patiktu dzīvot.

rīt mani gaida neveikla situācija. uzrakstīšu, pirms tas ir noticis, lai varu kaunēties klusībā pēc tam viena pati.

rīt pie mums ir megapasākums. kulta grupa (es jau nu gan nesaprotu, ko visi tur tāāādu ir saskatījuši, bet nu ir smuka grupa, labi). uz kulta grupu koncertiem nakšņojamās guļvietas pie mums tiek aizrunātas nu ļoti laicīgi. tik laicīgi, ka es neatceros, kas bija tie pirmie, kam es apsolīju rezervēt vietiņu. pierakstīt vajadzēja, bet arī to es aizmirsu. tagad jau visas vietas aizsistas.

nja, mēneša kurss ar ginka ripām atmiņas uzlabošanai man līdzēja precīzi tik daudz, ka neviena no 60 tabletēm nepalika neizdzerta.

būs labi. rīt te atbrauks cilvēki, kuri pret mani izjūt simpātijas. tas nekas, ka lielais vairums šo cilvēku izjūt šīs simpātijas tikai tāpēc, ka es viņiem sasaistos ar šo jauko vietu, pret kuru simpātijas neizjust ir pagrūti. un parīt es braukšu uz savu mīļoto dzimto pilsētu, kurā satikšu cilvēkus, pret kuriem izjūtu simpātijas.

jā, man mazliet pietrūkst cilvēku un simpātiju.

on the other side of the leaf, man ir tik daudz darba, ka satraukāties par cilvēkiem un simpātijām ir vienkārši nepieklājīgi.

aizgāju līdz mazdārziņam tepat aiz šķūnīša skābenes drusk saplūkt, lai ir ko pielikt konservēto skābeņu zupei, megamākslinieku pusdienām. un pēkšņi, pati sev par pārsteigumu, uzklupu ērkšķogkrūmam. noēdu pa tīro. ogas protams, ne jau krūmu. otrs ērkšķogkrūms gan šopavasar bij izdomājs, ka nafig negrib salapot.

upenes gatavas nāks nākamnedēļ. ņrrrrr.