pagalam savādi tomēr ir tad, ja četros no rīta rīgas ielās tevi apdzen bijušais vislabākais kaimiņš pasaulē (hmm, patiesībā man tādi bija divi, tai vecajā rīgas dzīvoklī, katrs uz savu pusi un katrs savā laikā) un ar viņu kopā pastaigā izgājušās spalvas māsas (manējās) saka - es jau domāju, ka tas i rasbainieks. es ko, baigi zīmējos, vai? (sii?)

hah, ja nu reiz par šodienas hītu "kas lācītim vēderā" "kas uz darbagalda atrodas", tad es par savējo varu pateikt īsi un konkrēti: galds mazs, bardaks liels. lai uzskaitītu tos visus priekšmetus, man vajadzētu pusi dienas, turklāt nāktos venturēt tādos odžu midzeņos, kas nav kustināti kādus pāris gadus. paldies, man dzīvība tomēr dārgāka.

pavei, ieraudzīju savu top ārtistu listes augšgalu last.fm:



un secināju, ka no šī top 6 dzīvajā uzstājamies esmu redzējusi 4 kolektīvus. un es jau nemaz neesmu no tiem, kas raujas uz koncertiem visādās tuvajās ārzemēs. tik vienreizīt tā sanāca.

nepārprotiet, tā nav nekāda mērīšanās. pēc tam, kad cilvēks divās dienās ir apmeklējis divu topā blakusesošu mākslinieku koncertus, viņam visur rēgojas sakarības.

i know i'm unloveable, you don't have to tell me.