mdog kaut kur nocēlis burvīgu materiālu reklamščikiem / par reklamščikiem. noceļu tālāk, enjojējiet, krosavčegi!

moš iespītēties un iet gulēt tikai rītrīt

kā sešos no rīta apsolīju sev un pasaulei, ka iešu ravēt puķdobes, tā tagad esmu tikusi galā (labi jau labi, ar izbraucienu līdz pilsētai uz stundiņu). kārtējā revolūcija paveikta. ieviestas jaunas uzpariktes, pričendāļi un superprojekti. tagad visiem zirņiem ir kur ložņāt uz augšu. sīkāk nav spēka uzrakstīt, haha.

vispār uzstādījums "gulēt iešu rīt" ir tīri labs. viskautko var paspēt izdarīt. tik kājas tirpst no negulēšanas. mind you, tieši kājas, nevis rokas. tā laikam nākamā fāze. un nav jau vairs zin ar tie laiki™, kad nieks vien bij piemēram aizbraukt uz seminārveida pasākumu jūrmalas sanatorijā, kas ilgst precīzi vienu nakti - no piektdienas uz pirmdienu, ar četrām stundiņām žūpinieciskas knābāšanas mūžam nerimstošā saviesīgā gaisotnē - un pirmdienas rītā atgriežoties rīgā nevis iet mājās izgulēties, bet uz kinogaleriju skatīties pavāru, zagli, sievu un mīļāko. tiesa gan, toreiz es skatījos reizē filmu un divus paralēlus sapņus atvērtām acīm. tā arī noskatījos visus trīs.

wiiiii, portugāle, wiiiiiii!

saprotu, ka pietiesāja, bet nu pelnījuši vinnēt bija tieši viņi. un pat krištianu bija pelnījis iesist izšķirošo pendeli. pa smuko.

un tagad man pilnīgai laimei vēl trūkst tikai tā, lai franči izbāztu vakarā brazīļus.