sekojot martcores linkam uz virtuālo patieso latviju, beidzot uzzināju, ka liepāja esot kurzemes galvaspilsēta.

vakardienas pasākums ar divām neaprakstāmi neklausāmām somu grupām patīkami pārsteidza dažās detaļās. tā kā viena no tām grupām bija meiteņu (un viņas turklāt prot arī glīti zīmēt dizainus un kvalitatīvi sietspiest), pie mums beidzot bija atbraucis distro, kas vēl vairāk nekā manējais ir pelnījis nosaukumu "modes preces" jebšu "fashion boutique", un tad nu mēs mainījāmies un mainījāmies, līdz es ievērojami papildināju savu garderobi. ja tam visam pieskaita vēl to, ka man izdevās lielisks supereklektisks djsets (no čigānu un latgaļu hiphopa* līdz sugarcubes un stereolab) un pirmoreiz mūžā vārītā skābeņu zupa aizgāja uz urrā un garšoja arī man pašai, pasākums manās atmiņas annālēs ieiet ar plusa zīmi. (pirmspasākuma čēpē ar vietējiem alkāniem netiek skaitīts, jo tad plusa vietā būtu jāzīmē ievērojama garuma mīnuss)

* latgaļu hiphops nekādā gadījumā nav domāta tā šlāgerparodija, jūs jau zināt, kura.

un tagad es zinu, kā angliski izrunā vārdu ainaars: gluži tāpat kā "anus" :)

trīs dienas cīnījās lāčplēsis ar melno bruņinieku, un galu galā viņus abus uzvarēja veselais saprāts. avan-tūrisma brauciens pie dvacvetok (vai, kā to sauc pie latvijas vai vismaz cibas aborigēniem, twoflower) tiek atlikts uz decembri un citu pilsētu tajā pašā valstī.

tādējādi man pēkšņi ir parādījies daudz vairāk brīva laika, lai, piemēram, ar roku (sic!) kultu debessmannā, skatoties meksikas - irānas maču. un gatavotu pusdienas no miljons sīkām sastāvdaļām serbijas/melnkalnes - holandes mača laikā. ja reiz teļļuks atrodas tai telpā, kas dublējas arī kā virtuve, tad ēst gatavošana uzprasīties uzprasās un vēl arī padarās pati no sevis.